tag:blogger.com,1999:blog-1023785131906623130.post8781150340416989416..comments2023-02-07T14:45:24.187-08:00Comments on Sirds Ceļš: Vai kronis nespiež? Par Ego...Inta Blūmahttp://www.blogger.com/profile/17845844203336946233noreply@blogger.comBlogger3125tag:blogger.com,1999:blog-1023785131906623130.post-43780589917217892172017-02-21T06:09:17.289-08:002017-02-21T06:09:17.289-08:00"... tomēr es nevaru neredzēt to iestrēgšanu,..."... tomēr es nevaru neredzēt to iestrēgšanu, kas notiek tik daudzos cilvēkos šajā laikā..." Viens ir tas, ka Jūs redzat, bet kas cits- vai redzat to ar iekšēju mieru un pieņemšanu.Katram cilvēkam ir savs temps un laiks, kad viņš procesiem ir iekšēji gatavs. Tā lielākā māksla droši vien ir izdarīt visu, ko varējāt un spēt atlaist... Kas gan mēs esam, lai no malas spriestu, cik daudz un kam ir citu dzīvēs jānotiek? Paldies par spēcīgo rakstu.:)<br />Anonymousnoreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-1023785131906623130.post-61471088544413258272017-02-21T00:48:22.174-08:002017-02-21T00:48:22.174-08:00Liels paldies par tik dziļu atsauksmi... :)Liels paldies par tik dziļu atsauksmi... :)Inta Blūmahttps://www.blogger.com/profile/17845844203336946233noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-1023785131906623130.post-2064900094939743482017-02-21T00:05:03.925-08:002017-02-21T00:05:03.925-08:00Paldies par rakstu, Inta! Saka, ka brīdī, kad šķie...Paldies par rakstu, Inta! Saka, ka brīdī, kad šķiet, - esmu sasniedzis pilnību, runā lepnums. Man ir radies iespaids, ka cilvēks nekad nebūs līdz galam gatavs, lai nekad nekļūtu lepns un nepazustu. Kad viena joma sakārtojas, otrā sākas būvdarbi. Vēl esmu ievērojusi, ka cilvēks dabīgi vēlas dot..atnāk atklāsme un gribas dot, dot , dot..bet arī atklāsme ir dāvana, un to nevar grafikā ievietot. Kad es gleznoju, es zinu, ka tagad man jāpieiet, tur man jāpieliek krāsas zibsnis, un tagad ota jānoliek, un tas var būt nedēļu garš notikums, tik pat labi var paiet mēneši. Prasmes nes līdzi atbildību..jo īpaši ja ir atpazīstamība. Es jūtos brīvi, kamēr man nespiež ziedēt, kad nav pienācis laiks. <br />Mēs varam ielīst alā un meditēt katru dienu, bet tāpat attapsimies lielākā vai mazākā būvlaukumā..jo cilvēks nekad nav pabeigts. Ir normāli just. Un katrs rīts, vai tas ir saules pieliets, lietains vai sāļš no jūras gaisa, ir iespēja tik pat labi sagrēkot, kā nožēlot grēkus. <br />Turpinājumā rindas,kuras ierakstījās manā kladīte kad bija viduslaiki - pusaudžu vecums..:) šķita īsti vietā par cilvēku..un to, kā tas ir..būt cilvēkam..<br />"Uzceļ sev pasauli, sagāž, ārda,<br /> Nojauc un atkal no jauna ceļ."<br /><br /> Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi.<br /> Liekas, ka sirds viņiem nemaz nav.<br /> Vai viņi ļauni? Vai viņi mīļi?<br /> Kad viņi smejas? Un kad viņi raud?<br /><br /> Tev likās – vētrām tu pasauli sedzi.<br /> Žilbinošs prieks un līdz sāpēm ass!<br /> Aiziet un pāriet, un vēlāk tik redzi –<br /> Tas jau vēl nebija it nekas.<br /><br /> Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi.<br /> Liekas, nekā viņi neapjauš,<br /> Bet pašā dziļumā mīlestība<br /> Nobrāztām rokām akmeņus lauž.<br /><br /> Nobrāztām rokām, bez viena vārda<br /> Akmeņus salauž un akmeņus šķeļ.<br /> Uzceļ sev pasauli, sagāž, ārda,<br /> Nojauc un atkal no jauna ceļ.<br /><br /> Kur ir tavs “mīlu”, un kur ir tavs “gribu”?<br /> Kur it tavs koks, un kur ir tavs zars?<br /> Kur ir tavs ceļš uz bezgalību?<br /> Kur ir tavs arkls, kas tevi ars?<br /><br /> Kas tev ir draugi, un kas tev ir mīļi?<br /> Tu jau nemaz pats to neapjaud.<br /> Ir tādi cilvēki – sirds dziļi, dziļi<br /> Smejas par tevi<br /> Un par tevi raud.<br /> (Imants Ziedonis)Anonymoushttps://www.blogger.com/profile/16426056080375389699noreply@blogger.com