Darījumu vide nākotnē

Šī nu ir tēma, par kuru ir ļoti daudz intereses, jo tā skar mūs visus. Bizness ir arī tantiņai, kura tirgo

maijpuķītes uz ielas stūra un pārdevējai Maximā, kura pārdod savu darbu darba devējam. 

Ir daudz pārdošanas kursu, biznesa kouču, dažādu speciālistu, kas dod padomus šajā jomā, tādēļ es līdz šim atturējos, lai gan mana 20 gadu pieredze šajā jomā ļautu to darīt. Šodien jūtu, ka tas, ko pasniedz, māca lielākā daļa, neatbilst tam, ko prasa Jaunais Laikmets- tas laiks, kas nāk.

Izmaiņas pasaulē, cilvēkos un vērtību sistēmās rada zināmu apjukumu tieši tajos cilvēkos, kam mostās apziņa. 

Piedāvāju ieskatu tēmā, kas ir izklāstīta grāmatā ''Ardievu, karma!''. Ja tā sasaucas ar Tevi, tad vari vairāk izlasīt grāmatā, un ļoti iespējams, ka rudenī es tomēr uzsākšu sarunu ciklu par šo tēmu. 

Lai ražīga darba nedēļa!

Mēs varam būt ļoti garīgi un runāt par augstām sfērām, cenšoties nepieskarties kaut kam tik piezemētam kā bizness, pārdošana un finanses. Bet velti. Ne 3D izzudīs nākamā gada laikā, ne arī darījumu vide kā tāda pēkšņi pazudīs no pasaules. Tas nav iespējams. Es vienmēr esmu nedaudz brīnījusies, kāpēc ir tik daudz aizspriedumu un negatīvas attieksmes, ja sāk runāt par cilvēka izaugsmi saistībā ar darījumu vidi un finansēm. Pienāks diena, un mēs visi būsim vienā pusē. Garīgais no materiālā netiks nodalīts. Jau tagad aktīvi notiek dažādu, agrāk nebijušu jomu apvienošana un integrēšana.

Tas pats attiecas arī uz uzņēmējiem. Zinu vairākus uzņēmējus, kas pamatīgi pārzina garīgās lietas un bioenerģētikas likumus un veiksmīgi tos lieto darījumu vidē. Viņi neafišē un par šiem likumiem skaļi nerunā, tomēr tieši smalkās pasaules izpratne un pārzināšana ļauj tiem veiksmīgāk darboties biznesā. Kāds ir izbūries cauri kaudzei literatūras un izpratis šos likumus, kāds cits klusībā izmanto svārstu vai zīlnieku pakalpojumus lēmumu pieņemšanai, kāds to dara pavisam intuitīvi (intuīciju izvēlas prāta apsvērumu vietā). Nākotnē izpratne par šiem jautājumiem būs panākumu atslēga, bet loģiskajiem smīkņātājiem sāks klāties arvien grūtāk.

Lai arī man būtu ļoti daudz, ko teikt un runāt par darījumu vidi, biznesu, Jaunā laikmeta tendencēm un priekšnoteikumiem veiksmīgai uzņēmējdarbībai, šīs grāmatas mērķis ir cits, tāpēc tikai nedaudz pieskaršos aktuālākajiem jautājumiem.

Rakstīšu no tāda cilvēka pozīcijas, kas vairāk nekā divdesmit gadu ir saistīts ar darījumu vidi. Man ir biznesa vadības izglītība, esmu specializējusies mārketingā un pārdošanā, vadījusi vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, mārketinga departamentu un pēdējos piecus gadus, pirms pārgāju uz šo jomu un nodibināju savu uzņēmumu, vadīju ārzemju kompānijas meitas uzņēmumu ar vairāku miljonu apgrozījumu. Pastāvīgi interesējos par ekonomiskajiem jautājumiem, tikai tagad šo savu iepriekšējo gadu pieredzi integrēju jaunajā izpratnē par enerģētikas likumiem un to darbību arī darījumu vidē.

Šo gadu laikā, kopš esmu pametusi aktīvo pārdošanas vidi, kur rezultāts tiek mērīts ar skaitļiem, nevis gandarījumu un pievienoto vērtību, ko tas rada, es sekoju līdzi pārmaiņām, notikumiem, vēroju un analizēju, redzu dinamiku un savas intereses pēc arī prognozēju nākotnes attīstības scenārijus. Padalīšos ar dažām savām atziņām.

Tas, ko māca pārdošanas un vadības menedžmenta skolās, pagaidām vēl ir noderīgs par kādiem 50–60 %, drīz šis procents strauji saruks, mainoties darījumu videi kā tādai.

Sākšu ar biznesu jeb uzņēmējdarbību kā pašrealizācijas veidu. Ir pagājis laiciņš, kopš studēju ekonomistos, bet, cik atceros, pamatnosacījumi tam, lai būtu par uzņēmēju, bija: ideja, uzņēmējspējas, kapitāls un vēlme pelnīt naudu. Par to mēs arī parunāsim, kā tas viss izskatās, ja 3D teorijai pieliek klāt arī ar fizisko redzi neredzamo pasauli.

Ideja ir galvenais jebkurā biznesā, jo tā satur kodētu sākotnējo dievišķo informāciju. Iedomājies – maza sēkliņa, kas izaug par lielu koku. Kas tas ir par spēku, kas ļauj šim trauslajam asniņam izaugt pat caur asfaltu? Mēs varam salauzt šādu asniņu ar vieglu pirksta pieskārienu, bet tas spēj izlauzties cauri asfaltam, izaugt un dot augļus. Šis spēks nav izskaidrojams ar fiziskās pasaules likumiem.

Ideja ir tāda pati sēkla, kas ir pamatu pamats jebkam, kas nākotnē no tās var izaugt. Ideja satur sākotnējo enerģētisko potenciālu, ko mūsdienu zinātne nevar izmērīt. 

Kā tev šķiet, no kurienes nāk idejas? Kur tās rodas? Kur atrast vispiemērotāko un efektīvāko ideju?

Ir ļoti liela atšķirība ‒ tu ideju pasmel no Visuma informatīvā lauka, tev to pačukst Augstākie spēki vai arī tu ar prātu mēģini izdomāt izdevīgāko produktu, pakalpojumu naudas pelnīšanai. Kāpēc tas ir svarīgi? Vienā gadījumā tev būs viss Gaismas ģimenes enerģētiskais atbalsts, jo tu darīsi to, ko Dievs no tevis gaida un vēlas, otrā gadījumā – tu būsi viens. 

Visuma internets ar visām iespējamajām idejām ir pieejams visiem, ir jāiemācās pie tā pieslēgties, redzēt zīmes, sajust iekšēji un atpazīt, kā ir, kad dzimst ideja. Visums zina, ka tu to vari realizēt, tāpēc aicina izmantot. Diemžēl cilvēki netic paši sev un noraida visu, kas viņam pastāvīgi tiek piedāvāts. Visbiežāk tieši prāts ir tā aizņēmis visu cilvēka telpu, ka nekam citam vairs neatliek vietas.

Cilvēks vēro citu idejas, skatās ‒ lūk, kāds ir sācis to realizēt, viņam sanāk. Tikai pēc tam, kad redz citu gūstam panākumus, uzdrošinās mēģināt. Bet diemžēl ir par vēlu! Visumam nevajag kopijas! Tas jau ir kādam iedevis konkrēto ideju ar visu tās enerģētisko potenciālu. Ja tu kādu kopē vai atdarini, redzēdams viņa panākumus, zini – tu ne tikai esi aizņēmies svešu ideju, tev būs arī jāiztērē ļoti daudz spēka, enerģijas, veselības, lai kaut ko panāktu ar šo ideju, un prieku tā nenesīs. Visumam un tavai Dvēselei (kas ir daļa Visuma) tas vairs nav vajadzīgs, jo šo pieredzi Visums jau apguvis ar kāda cita starpniecību.

Daudzi cilvēki man saka ‒ viņiem neesot ideju. Man to ir grūti iedomāties, jo man vienmēr ir bijis ļoti daudz ideju. Es nekad pat neesmu spējusi tās visas realizēt. Idejas un iespējas es redzu visur. Esmu mēģinājusi dalīties ar tām, pat palīdzējusi tās realizēt, bet parasti tur čiks vien sanāk. Arī es zaudēju enerģiju. Un tagad jau skaidri saprotu, ka enerģija man tiek dota tikai manām idejām. Jo tās abas – ideja un enerģija ‒ nāk komplektā.

Redzu, kā sitas tie ļaudis, kas mēģina realizēt aizņemtu ideju, ‒ pircējs šo pakalpojumu neizvēlas, ātri viss apsīkst, izbeidzas. Tā vērojot, šo to esmu secinājusi. Visums ir pārpilns, tikai drosmīgu un uzņēmīgu cilvēku ir ļoti maz. Tāpēc tiem, kas dara, realizē, idejas birst kā no pārpilnības raga, bet pārējiem šis kanāls ir ciet, jo gan jau Visums ir vairākas reizes klauvējies pirms tam. Bez rezultātiem. Atliek vien palūgt Debesīm, Visumam vēl vienu iespēju, saņemt drosmi un sākt.

Arī tajā, vai tavā dzīvē kaut kas mainīsies vai ne, ir svarīgs nolūks. 

Ir jāpieņem lēmums kaut ko sasniegt. Kāds to izdara piecpadsmit gadu vecumā, kāds – piecdesmit, bet vairākums šādu lēmumu diemžēl nepieņem nekad.

Uzņēmējspējas. Ļoti plašs termins, kas sevī iekļauj pieredzi, prasmes, zināšanas, vēlmi darboties, nopelnīt (labā nozīmē), spēju uzņemties atbildību, mērķtiecību. Ko vēl? Spēju ģenerēt enerģiju un ieguldīt to savā lietā. Lai sēkla uzdīgtu un augtu, tai ir vajadzīgas barības vielas, kas biznesa gadījumā ir ne tikai kapitāls, bet arī ‒ pat lielākā mērā ‒ vadītāja (īpašnieka, idejas autora) enerģijas apjoms. Ikviens ir pamanījis, ka ir cilvēki, kas vienādā laika periodā spēj izdarīt daudz vairāk nekā citi. Šajā ziņā vairāk vajadzētu runāt nevis par laika pārvaldīšanu (time managment), bet tieši par šo enerģijas potenciāla menedžmentu, kas katram cilvēkam ir individuāls. Lielākā daļa darba devēju gaida no darbinieka enerģiskumu, mērķtiecību, orientēšanos uz rezultātu. Šie visi parametri norāda uz cilvēka enerģētisko potenciālu.

Kapitāls ir kapitāls. Katrai idejai tas ir nepieciešams citos apmēros, bet nekāds kapitāla apjoms nepalīdzēs, ja nebūs dzīvotspējīgas idejas un enerģiska realizētāja.

Produkts, pārdošana un mārketings 

Protams, skatoties no enerģētikas viedokļa, pareizi ir, ja ideja atnāk vai tiek iedota. Kā es saku, tur, Augšā, ar idejām tāpat vien nemētājas. Ja tev galvā ir iešāvusies kāda ideja, Augstākajiem spēkiem tur ir zināms, ka tu to vari izdarīt. Mēs šeit nākam realizēt Radītāja potenciālu, un tas viss sasaucas ar darījumu vidi. 

Tomēr jāņem vērā, ka pašlaik lielākoties viss notiek pa vecam. Vai nu ir investors, kas vēlas atrast veidu, kā nauda turpinās taisīt naudu, vai arī ir cilvēks, kas meklē finanšu resursus, lai realizētu savu vēlmi būt biznesā. Primārā ir nevis ideja, bet gan vēlme nopelnīt. Es to nesaku ar negatīvu pieskaņu, jo aiz vēlmes nopelnīt ļoti bieži slēpjas vēlme pēc brīvības, pašrealizācijas un citiem labumiem, ko var dot nauda. Ne velti pastāv jēdziens – finansiālā brīvība. Visi mēs to vēlamies. Bizness ir veids, kā to sasniegt. 

Cilvēks, kam piemīt uzņēmējspējas, ir spējīgāks, enerģiskāks, un viņa potenciāls gūt panākumus un sasniegt finansiālo brīvību ir krietni virs vidējā. Biznesmeņu procents ir ļoti mazs.

Kas tad ir svarīgi, izvēloties, kādu produktu piedāvāt?

• Unikalitāte. Ja tu esi pirmais, kas ievieš, izdomā, realizē, tad lielākā daļa panākumu jau ir garantēti. Skatoties no bioenerģētiskā viedokļa, tas izskatās šādi: Visumam ir vajadzīga jauna pieredze, Dvēselei ‒ jaunrade, cilvēkam ‒ pašrealizācija. Ar jaunu, unikālu produktu vai pakalpojumu to var izdarīt. Ieguvēji ir visi. 

• Mirdzums. Esi aizdomājies, kādēļ par dizaineru apģērbiem un gleznu oriģināliem maksā milzīgas summas, bet par ķīniešu pakaļdarinājumiem salīdzinoši centus? Jo produkta autors ir dabūjis ideju (sēklu) ar visu to pirmatnējo dievišķo potenciālu, ko tā satur, un papildus pievienojis vēl savu iedvesmu, radošo enerģiju. Enerģētiskajā plānā visi šie produkti mirdz. Tos vēlas, pēc tiem stāv rindā, gaida nākamās kolekcijas. Iedomājies, Rembrants sen jau ir zem zemes, bet viņa gleznas maksā miljonus, jo mirdz katram, kas stāv tās priekšā. Cilvēki zemapziņā uztver šīs vibrācijas un uzņem. Šīs meistaru radītās gleznas, arī ikonas, starp citu, ir kā portāli, caur kuriem turpina plūst dievišķā enerģija arī tad, kad paša autora vairs nav. Šā paša iemesla dēļ mums patīk arī rokdarbi, amatnieku izstrādājumi – viss, kam nav konveijera enerģijas, kur ir cilvēka ideja un ieguldītais darbs. Tas pats attiecas uz pakalpojumiem ar augstu cilvēka pievienotās enerģijas procentu, kā, piemēram, labi restorāni, augstas klases friziermeistari un citi, kuru enerģiju saņemam, kura patīk un par kuru esam gatavi maksāt vairāk. Es neņemos spriest, kādu karmu saistībā ar ideju zagšanu un kopēšanu sastrādā Ķīna, gan jau laiks visu parādīs, bet no enerģētiskā viedokļa tas viss izskatās ļoti skumji. Pirmkārt, nozagta ideja, otrkārt, neesoša vai ar mīnuszīmi esoša enerģētiskā pievienotā vērtība, ko rada konveijers, sliktās kvalitātes izejvielas un verga darbs.

• Pievienotā vērtība. Pajautā sev: ko mans produkts dos cilvēkiem, kā tas padarīs viņu dzīvi vieglāku, patīkamāku, laimīgāku? Kāds būs pasaulei labums no mana produkta vai pakalpojuma? It īpaši nākotnē būs jāsāk ar šo jautājumu, jo citiem produktiem, pakalpojumiem nekādas perspektīvas nebūs. Ričards Brensons, iedvesmojošs biznesmenis, kura grāmatas iesaku visiem palasīt, ir teicis: „Ja mans bizness nenes nekādu labumu cilvēkiem, tad kam man tāds bizness vajadzīgs!” Patiesībā, ja tev ir atbilde uz šo jautājumu, tev gandrīz jau ir nodrošināti panākumi. Sabojāt to vari vairs tikai pats.

Tātad, ja tiek izpildīti šie nosacījumu, vajadzība pēc mārketinga gandrīz atkrīt. Protams, var palikt atsevišķi preču virzīšanas tirgū paņēmieni, kanāli, taču reklāmas un mārketinga izdevumu postenis budžetā var arī pazust. Vai zini, ka ar to summu, ko visa pasaule iztērē reklāmai, varētu dubultā pabarot visus pasaules badacietējus? 

Pašlaik ar vārdu mārketings mēs bieži saprotam manipulatīvas stratēģijas, lai pārdotu produktu, ko tāpat neviens negrib pirkt.

Domu gājiens pasaulē notiek otrādi. Gribu labi dzīvot; lai labi dzīvotu, vajag daudz naudas; lai dabūtu daudz naudas, tā jānopelna; lai pelnītu naudu, vajag kaut ko ražot; kad saražots, tad vajag pārdot; ja nepērk, vajag piespiest pirkt, ‒ un tā ar dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem iedarbojas uz cilvēku, lai viņam rastos vajadzība pēc šā produkta. 

Intereses pēc atver jebkuru pārdošanas skolas piedāvājumu un tur redzēsi aptuveni šādu prasmju apgūšanas piedāvājumu (es to formulēju tuvāk patiesībai): mēs jums iemācīsim efektīvi izprast klienta vājās vietas un izvēlēties atbilstošu uzbrukuma taktiku, izprast un novērst savu rezultātu bremzējošos faktorus, precīzāk, izzināt klientu vajadzības, pārliecinoši argumentēt un piedāvāt klientam savu produktu tā, lai klientam nav iespēju atkāpties, tikt galā ar klientu iebildumiem, bažām un noslēgt darījumu, pacensties papildus pārdot vēl vairākus klientam nevajadzīgus produktus par „komplekta vai akcijas” cenu u. tml.

Kā runāt, kā uzvesties, kā piedāvāt, kā prezentēt, kā radīt klientā vēlmi un vajadzību pēc produkta, kā radīt neērtības un vainas izjūtu, vārdu sakot, jebkādas manipulatīvas tehnikas, kam mērķis ir viens – piespiest klientu pirkt.

Globālā līmenī ir totāla preču pārprodukcija. Jaunas, nepārdotas automašīnas tūkstošiem tiek novietotas speciālos laukumos ar neskaidru mērķi. Tas pats notiek ar lielāko daļu ražojumu. Ražojot preces, jau sākotnēji tiek paredzēts, ka pārdos tikai konkrētu procentu, kam arī jāsedz ražošanas izmaksas un peļņas daļa, pārējo izpārdos par pašizmaksu vai aizvedīs uz izgāztuvi. Vai tev ir priekšstats, cik produktu, tai skaitā maizi, izmet atkritumos lielveikali? Tas ir viens. Otrs ‒ ir patērētājsabiedrība, kura ir pārgājusi uz vienreizlietojamo preču filozofiju. Nopērkam, uzvelkam, izmetam. Tas milzīgos apjomos nonāk atkritumu izgāztuvēs un vidē. Varētu par to runāt ļoti daudz, bet tas aizved no būtiskā, ko gribēju pateikt. Vien mājasdarba vietā ļoti iesaku noskatīties filmu „Samsāra”. 

Un tagad atkal nedaudz paskatīsimies uz šo situāciju no enerģētiskā viedokļa: katrs uzņēmējs, kas ražo plastmasas maisiņus, teorētiski sastrādā karmu pret māti Zemi. Pat ja viņš nedomā šādās kategorijās, likumu nezināšana taču neatbrīvo no atbildības. Ko darīt, kā pārstāt cīnīties par katru centu, nemitīgi izdomāt jaunus veidus, lai motivētu, pārliecinātu, piespiestu cilvēkus pirkt savu preci vai pakalpojumus? Kā darboties darījumu vidē, gūstot prieku un gandarījumu gan no paša procesa, gan rezultātiem?

Pārejas posms biznesā

Domājams, tuvākos 10–20 gadus mēs vēl dzīvosim pārejas laikā. Laikā, kad vēl darbosies patriarhālā laikmeta izveidotā sistēma. Pamazām mainīsies cilvēka apziņa, vajadzības un vēlmes, kas arvien vairāk aizies prom no materiālām vērtībām. Kā Rainis teica: pastāvēs, kas pārmainīsies. Būs vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, praktiskas, ekoloģiskas un vienkāršas lietas un tādi pakalpojumi, kas ļauj cilvēkam attīstīties, atpūsties un izbaudīt dzīvi visās tās krāsās.

Nedrīkstam aizmirst, ka lielākā daļa sabiedrības dzīvo visdziļākajā materiālismā, un viņi tad arī būs tie, kas turpinās patērēt. Bet šo cilvēku īpatsvars samazināsies. Jau tagad pasaules centrālās bankas dienām un naktīm drukā naudu, lai subsidētu komercbankas, kas savukārt glābj lielos uzņēmumus, vai ar subsīdijām stimulē ražošanu, lai saglābtu ekonomiku, kas plīst pa šuvēm. Ja cilvēks nepirks, ražotājs neražos; ja ražotājs neražos, viņš nedos darbu citiem cilvēkiem un nemaksās nodokļus valstij, – tāds apburtais loks, kas tagad tiek uzturēts ar naudas drukāšanas starpniecību. Jāsaprot, ka agri vai vēlu tam pienāks gals. Un prātīgāk ir par to piedomāt un sagatavoties....

Turpinājums grāmatā.

Ja Tevi interesē tēma un vēlētos apmeklēt semināru, kurā runāsimies par darījumu vidi nākotnē, par naudas enerģiju, pārpilnības plūsmu un to, kā mijiedarboties ar šīm enerģijām atbilstoši dzimumam, tad pieraksties ŠEIT. Vīrieši arī tiks gaidīti! :)

Lai izdodas savienot un priecāties par visiem savas dzīves aspektiem! 

Sirsnīgi-

Inta

2016.gada 31.maijs

Vīriešu un sieviešu lomas nākotnē

Saruna ar astrologu Ediju Spāri.

Saruna aizsākās, pēc diskusijas par slavenā astrologa Pāvela Globas Ūdensvīra laikmeta partnerattiecību jomas interpretāciju, kas balstās uz pieņēmumu par to, ka vīrieti raksturo tā laikmeta zīme (Ūdensvīrs pašlaik, tikko - Zivs, pirms tam Auns un Vērsis, utt.), bet sievieti tam pretējā zīme, kas Zivs laikmetā bija Jaunava, bet turpmākos 2000 gadus tā būs Lauvas zīme.

Daļa no šīs sarunas ir publicēta grāmatā ''Ardievu, karma!', šeit ievietoju pilno versiju!

...Pēc manām domām, Ūdensvīra laikmeta parterattiecību jomu savādāk ir jāskaidro. Nav pareizi visu sadalīt, austošo prizmu, laikmetus sakot, ka visi šie laikmeti 100% simbolizē vīrišķo sākumu, un kā vispār tas ir vīrietis kā tāds un pretējā zīme rakturo sievišķo pirmsākumu un sievieti kā tādu. 

No otras puses mēs visi dzīvojam duālisma pasaulē. Tā arī senatnē noteica- Saule- diena ir vīrišķā, Mēness, nakts ir sievišķā. Globas viedoklis iziet tikai no patriarhālā redzējuma. Jo mēs sākām, mēs uzvarējām, mēs nosakām. Un jūs esat tie, kas ir tajā pretējā pusē. 

Vēstures gaitā mēs redzam, ka vīrieši apspieda sievietes un tamlīdzīgi, bet šodien mums jau jāskatās caur citu prizmu, - ka mums visiem jāiet gan sievietēm, gan vīriešiem (uz Jauno Laikmetu) un tie kuri (neatkarīgi sievietes vai vīrieši) vēlēsies visu šauri iedalīt patriarhālajā vai materiālajā skatījumā būs zaudētāji. Jaunais Ūdensvīra laikmets iesaka nojaukt visas iepriekš uzstādītās barjeras un noteikumus, meklēt jaunus saskarsmes veidus un abiem dzimumiem iet kopsolī kā draugiem un domubiedriem. Tikai ejot kopā, vienam otru nepakļaujot, bet kā brīviem un neatkarīgiem indivīdiem būs iespējas veiksmīgi sevi realizēt dzīvē un atrisināt visus nepieciešamos dzīves uzdevumus. 

Un šinī laikā, kad Neptūna, Zivs laikmets iet uz beigām, mēs atrodamies situācijā, kad jaunais un vecais (Zivs un Ūdensvīra laikmets) pastāv vienlaicīgi. 

Ja skatāmies, uz ko balstījās Zivs vērtības, tad tās bija kristīgās, reliģiskās, vai vērtības uz Dievu (kā tādu). Mēs visu laiku mēģinājām dzīvi pakārtot Dieva teiktajam, caur meditācijām atrast pareizo virzienu un pareizo ceļu pie Dieva. Tāpēc radās vairāki kristīgie paveidi un neskaitāmas reliģijas, kas bija mēģinājumi atrast vispareizāko virzienu. Zivs simbolisms mums vēlējās iemācīt žēlsirdību un mīlestību pret visu dzīvo, ka pret visiem cilvēkiem, dabu un dzīvniekiem ir jāpieiet ar mīlestību un jārūpējās, jākalpo visiem. Mums mācīja, ka visi esam vienoti, ka pat domās nedrīkstam nodarīt pāri citiem. 

Sievietes nonāca otrajā plānā, kaut skatoties vēstures griezumā, šad tad jau sievietes nozīmīgos momentos arī bija pie šprices. Bet viņas to visu darīja tanī pašā vārdā, ko vīrietis, - vai nu Dieva vārdā vai ticības vārdā, jo viss impulss ir ticība vai pārliecība. Jo, lai mēs nepazaudētu saikni ar realitāti, mums otrajā pusē ir Jaunava, kas saka, ka attiecības var viedot tikai tad, ja mēs atrunājam, kāda būs šo attiecību forma. Tiek sadalītas jomas. Jo kas tad ir Jaunava? Jaunava ir grāmatvede, kas grib visu salikt pa plauktiņiem. Tātad mēs sakartojam attiecību formātu pēc šī principa. Tā ir teicis Dievs, tā mēs varam sakārtot garīgo vidi, jo viss ir atrunāts. Mums iedevu noteiktu shēmu un paraugu, kā pareizi veidot attiecības, ka katram jāuzņemās savas saistības, ka katram ir savi pienākumi un otra pienākumos nav jāiejaucas. 

Tagadējais, Ūdensvīra laikmets ir brīvības un neatkarības laikmets. Problēma ir ne tikai tajā, ka cilvēki nevar un negrib veidot attiecības. Es gribu teikt, ka tieši vīriešiem ir lielākās problēmas pašlaik. Viņi ir sterilāki (nekustīgi spermotozīdi vai citas veselības problēmas, kuras neļauj radīt bērnus). Tajā pašā laikā, daudzas sievietes arī vairs negrib bērnus. 

Mēs visi esam tendēti uz savu neatkarību, savām idejām, kas ļauj veidoties alternatīvajiem attiecību modeļiem. Cilvēki meklē jaunu pieeju, jo vecais mūs vairs neapmierina. 

Tas, ka Lauvas zīme atrodas Ūdensvīram atrodas otrā pusē, nenorāda, ka tikai sieviete būs tā, kas ies kā karaliene pa dzīvi. No vienas puses Lauva, kas man kā astrologam, kas tagad pasniedz, īstenībā šķiet pārprasta zīme kā tāda... Visi raksta, ka lauva ir karalis, bet, ja mēs reāli paskatāmies, ko karalis darīja vai nedarīja, -viņš bija aktīvs tikai tad, ja pie viņa kāds atnāca. Ja nenāca, tad nedarīja neko, jo bez pavalstniekiem vai skatītājiem nav iedvesmas neko pasākt. Tas nozīmē, ka mēs visi pasīvi gaidīsim, kad mūs nēsās uz rokām vai kā savādāk izrādīs interesi par mums? 

Mēs gribam neatkarību, bet tajā pašā laikā vēlamies, lai mūs nēsā uz rokām. Neatkarīgi no tā, vai esam vīrietis vai sieviete, mēs vēlamies, lai mūs novertē, bet nepieliksim pirkstiņu, lai pierādītu, ka esam novertēšanas vērti? Mums ir karaliskā apziņa, - mums pienākas. Karaļi necīnās, cīnās imperatori. Pat dabā, lauva neiznīcina otru lauvu, ja tas ir ārpus bara. Tīģeris pretēji, var pat apēst savus bērnus. Lauva, ja nevar justies uzmanības centrā, var sēdēt stūrīti un vērot kā pārējie priecājas un gaidīt savu zvaigznes mirkli. Tā kļūst aktīva tikai tajā mirklī, kad to nēsā uz rokām- tad tā atdzīvojās. Pārējā laikā guļ kokā un žāvājās,- gaida, kad atnāks skatītājs. Līdz ar to visas attiecības īsti nerisināsies, viens gaidīs uz otru, kad tu man kaut ko atnesīsi, tu mani pamanīji un novērtēji, pieņēmi mani tādu kāds esmu, tad var veidoties attiecības. Atnesi, - labi, neatnesi... Atkal, neatkarīgi - vīrietis vai sieviete. 

Kas notiek pasaulē? Mainās prioritātes. Sieviete kļūst aktīvāka. Patreiz ir 2-tūkstošie gadi, par kuru jau Klizovskis un citi rakstīja, ka nāk sievietes pārvaldīšanas laiks, bet tas nebūs tādā formātā, ka pilnīgi nomainās patriarhāts uz matriarhātu. Vieninieks (ar ko bija saistīts iepriekšējais gadu tūkstotis) bija saistīts ar patriarhātu, ar individualitāti, ar egoismu, bet 2nieks nav saistīts ar matriarhātu, -tas ir saistīts ar to, ka mēs divātā stāvam blakus un mēģinam atrast kompromisu. Nevis, kā tagad- tu uzņemsies, vai es uzņemšos. Ja ir pretstāvēšana mums nekas nesanāk. Patreiz mums viss ir jāpaveic mijiedarbībā un kopīgiem spēkiem. 

Teikt, ka tikai sieviete tagad būs lauvene... (ir palikt duālajā pasaules uztverē) 

Es drīzāk teiktu, ka abi dzimumi būs kā Ūdensvīrs, kas prasīs Lauvas tipa attiecību formu, kurā man vajag zvaigzni, karali vai karalieni blakus, ar kuru varu lepoties. Es pats būšu netkarīgs, bet tu būsi tā, ar kuru es lepošos. Vai tu būsi tas otrs, ar ko es lepošos? Ja mācēsi man neatkarīgajam, atraktīvajam ar brīviem uzskatiem piesaistīt manu uzmanību, tad starp mums var kaut kas izdoties Tas, ka sievietes kļūst arvien aktīvākas- tas ir viens, tajā pašā laikā pasaulē nevar būt tukšums. Ja viena daļa pāriet uz aktīvo pusi, tad otra daļa uz tukšo pusi. Vīrieši RIMI sēž tagad kasēs... Biju Spices Lido, traukus vāc, nes prom tikai puiši. Kas tad īsti notiek? Vai tad tas ir Ūdensvīra simbols,- vīrišķais neatkarīgais? Šis ir pakļautais! 

(Vīrieši ir apjukuši, - šajā pārejas periodā viņi vairs nezina vairs kas ir vīrišķais, kur meklēt savu vīrišķību!) 

Protams, pārejas laiks rada neizpratni un apjukumu, kamēr viss noskaidrosies. Tomēr tajā pašā laikā attiecību formas meklēs kaut ko jaunu. Kā mums tagad divatā dzīvot, audzināt bērnus, rūpēties par īpašumu... tagad tēvi ņem bērnu kopšanas atvaļinājumu, pat pirms 5-10 gadiem jau bija vīrieši, kas teica, ka viņi grib sēdēt mājās ar bērniem. ''Lai viņa iet un cīnās un trako!''

Ūdensvīra laikmets ir par to, ka vairs nebūs 100% noteiktas dzimumu lomas un, kurš būs galvenais. Visgrūtāk būs būs pielāgoties tām vērtību sistēmām, kuras pakļaujas tradīcijām, kultūrai un reliģiski-vēdiskām vai patriarhālām-matriarhālām sistēmām, kurām ir stingri noteikumi. 

Mēs varam mēģināt skatīt, kad, kurā ērā bija uzrakstīts konkrēts likums, konkrēti noteikumi. Pirms Zivs ērās bija varas, kara kults- Auns, vēl pirms tam naudas kults - Vērsis, pēc visa tā Zivs laikmets, kurā bija jāiemācas mīlēt, jāiemācās līdzcietība, mīlestība, ekoloģija, ka cilvēks ir dzīvība, ko jāvērtē, daba ir vērtība. Mēs aktīvi to mācāmies vēl joprojām. 

Bet ir kultūras un valstis, kas ir vēl ārkārtīgi tālu no tā. Praktiski visi austrumi. 

Neatceros, kurā valstī premjeram nav zināms, kad viņš ir dzimis, jo tur līdz piecu gadu vecumam nefiksē bērna piedzimšanas laiku, jo tur mirstība ir tik augsta, ka nav vērts. Bērni tur mirst kā mušas, -viņi nav vērtība! 

Cilvēks nav vērtība. Līdzīgi kā padomju laikos. Cilvēks nebija vērtība pats par sevi, viņam bija jākalpo un jāmirst dēļ partijas un valsts. 

Visi neatkarīgie tikai uzskatīti par spītalīgajiem un bija jāiznīcina vai jāizolē. 

Jo Tev ir jākalpo 'karalim''. Nav svarīgi valsts vai sādžas karalim. 

Zivs laikmetā Mums bija jāiemācās, ka mēs varam būt vienoti. Tā ir mīlestība pret visiem cilvēkiem. Tā ir zināmā mērā parādīt, ja es daru tev pāri, tad citi darīs citiem pāri... Mēs esam mentāli saistīti... Visa literatūra māca, ka ir jāapzinās, ko domājam, jādomā, tikai par ko vēlamies lai notiktu, jo nedrīkst piesaukt nelaimi.... Mums māca saprast, ka mēs esam vienoti. 

Agrāk tika uzskatīts, ka vīrietis ir tuvāk Dievam. Pašreizējās daudzas mācības saka (Kastaņeda uc.), ka tieši sieviete ir tuvāk Dievam. Jo viņa spēj radīt, tādēļ atrodoties Kosmosam tuvāk. 

Realitāteē, dzīvē mēs redzam, ka sievietes visvairāk sēž nodarbībās, mācās astroloģiju. Uz 100 sievietēm ir 2-3 vīrieši. Paiet laiks, tās 100 sievietes vēl staigā un meklē, bet tie 2-3 vīrieši sāk mācīt nākamās 100 sievietes. Vīrietis, ja kaut ko nolemj, viņš vienkārši iet un dara, sieviete pārāk ilgi šaubās un vēl patriarhālās paliekas traucē uzsākt kustību uz priekšu daudzām sievietēm. 

Austrumos sieviete ir nosķirta. Jo gadsimtu gadsimtos viņa ir bijusi nospiesta. Kāpēc viņas ir maz? Jo netiek izglītotas. Sievietes garīgi mostās tur, kur ir izglītība... 

Apjukums ir tādēļ, ka Ūdensvīra laikmetā viss ir atvērts- piedāvājums ir plašs. Ņem ko gribi. Pašam ir jātiek skaidrībā. Kā tikt? Atbilde ir sirds. Mana sirds balss ir tā, kas pateiks priekšā (Lauvas zīme) . Un tā nav tikai sievietei. Tas ir abiem dzimumiem. Tikai sirds balss man pateiks priekšā kā man pasaulē rīkoties. 

Ūdensvīra laikmets ir tas, kas parāda, kāds esmu es, bet mana sirds ir tā, kas pasaka priekšā, kā man saprasties ar manu partneri. Ja es neieklausīšos savā sirdī, es nevarēšu izveidot apmierinošas attiecības. Vispār kā tādas, neatkarīgi no dzimuma. Ja mēs iesim pavadā (noteikumiem, pieņēmumiem, uzstādījumiem)- viņām jābūt tādam vai šitādam, tā ir pareizi un tā nav pareizi,- nekas nenotiks. 

(-Tagad ir tik daudz piedāvājumu izprast attiecības, kas balstīti senajās zināšanas, cilvēki mēģinot tās ''uzmērīt sev''jūt, ka nekas nenotiek- nestrādā, vai strādā minimāli...) 

Kāpec jaunās kurpes spiež? Jo ir nezināmais, nav iedotas pamācības, pēc kā dzīvot. Jo iepriekšējā Zivs/Jaunavas laimetā mums bija iedota mācība: tev jārīkojās tā, es rīkošos tā. Mums bija skaidrs attiecību modelis. Tagad mums attiecību modelis ir jābalsta uz to, kas mums ir iekšēji svarīgi, nevis uz to, ko diktē mācības, reliģija. Tikai tad, kad mēs sapratīsism to, kas mums ir patiesi vajadzīgs, pēc kā tiekties, tas arī noteiks, vai mums būs veiksmīgas atteicības, un to, vai mums vispār būs atteicības. 

Ūdensvīra laikmetā pastāv iespēja, ka tāda institūcija kā ģimene daudzās vidēs vairs nepastāvēs. Ūdensvīrs ir revolucionārs ar savu skatījumu par konkrētu lietu. Viņš iet kopā ar tiem, kam ir kopīgas intereses, uzskati, tādēļ cilvēki sadalās pa interešu grupām, kopienām. 

Agrāk tas balstījās uz viena dieva simbolismu, pirms tam uz drošību, dzimtu izdzīvošanu (Vērša, Auna laikmetos), (tagad kopienas balstīsies uz kopējām interesēm un mērķiem). 

Ir labi, ka tu kaut ko tādu sāc kustināt, skatīsimies, kas no tā iznāks. Jo vairāk visi par to runās, jo vieglāk būs cilvēkiem. Ja neviens nereaksta, nerunā, bet es viens to izdomāju, tad tevi par normālu neuzskata... 

(-Es pati vēroju, lasīju, interesējos, uzmērīju uz sevi, klausījos, ko man stāsta citas sievietes un iekšēji jutu lielu pretestību pret seno zināšanu atdzimšanu. Sajūtas, izpratne par enerģijām teica, tas neder, nestrādā, ir jāiet uz priekšu, nevis jāskatās atpakaļ...-) 

-Mēs nevaram modernā vilcienā braukt tā, kā braucām pirms 100 gadiem. Ir jādara kaut kas cits Līdz ar to mums ir jāmeklē... Visas tās vecās mācības, Vēdās...ir noiets etaps. Būs vietas, kas tiks uzturētas vēl ilgi... Tādēļ civilizācijas mirst (lēnām)- bija miljoni cilvēku, uzplaukums, tad pagrimums un bojaeja... 

Jaunajā laikmetā viss būs jāapvieno. Tas nav tikai vīrietis vai sieviete, kas vēlas būt brīvi un neatkarīgi. Jautājums ir kā uztvers neatkarību vīrietis un kā sieviete... Jaunieši negrib vairs īsti precēties, negrib bērnus... Atnāk pie manis sieviete...kam cikls spiež. Vaicā, vai laiks vēl atlicis vai vēl var drusku pagaidīt un nesteigties ar bērnu, vai es varu vēl pagaidīt vai jādzemdē tagad? 

(- Iedzīvotāju skaits samazināsies turpmāk, jo tagad šeit ir maksimums Dvēseļu sanākušas, lai piedalītos Pārejas ballītē..) 

-Tieši tā, tagad mums nevajag tik daudz pārdzimšanas periodus, mēs varam ātrāk iziet savas mācībstundas...

(-Kā tu kā vīrietis uztver šo laiku, laikmetu? Kā vīriešiem tagad ir ap sirdi?) 

No vienas puses es piekrītu, ka vīriešiem ir grūti pašlaik... Pats gan es jau 20 gadus gatavojos šim laikmetam. Vienmēr esmu teicis, ka sievietes nāks... Es to neuztveru, kā traģēdiju. Tieši otrādi, es iedrošinu sievietes, ka viņām nav jāgaida uz vīrieti. Ka viņas drīkst spert pirmo soli. 

Bet vīriešiem...Tagad ir grūti...kā ar tiem traukiem.. Jāmeklē darbs tradicionāli sieviešu sfērā. 

(- Bet varbūt to ir panakušas tehnoloģijas, kas ir minimizējušas smago fizisko darbu daudzumu?) 

-Tehnoloģijas ir panākušas, ka vienīgais fiziski smagais darbs ir nest traukus... varbūt tā ir atbilde...? Darbs uz kājām tagad ir viens no smagākajiem. 

(Bet psiholoģiski?) 

Psiholoģiski, es domāju, ka ir vēl grūtāk. Viņiem ir jāparvar sevi lai aizietu (uz šādu darbu), ka viņi nevar būt patriarhālie noteicēji un pavēlēt pasaulei un sievietei. Tā ir kaut kāda bezizeja, kas ir tur viņus ielikusi. Es saprotu, ja studiju laikā jaunietis to dara, bet, ja tas jau ir pamatdarbs, tad manuprāt, jau viņa audzināšanā ir robs. Viņš nav iemācīts pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Jo tagad praktiski bez izglītības, neatkarīgi no dzimuma, neviens nevar veidot savu karjeru. Cik tad vajadzīgi tie grāvju racēji? Maz...nākamie pēc smaguma, nāk tie darbi, kur jāstāv kājas...Jā, tā varētu teikt, ka sakarā ar civilizācijas attīstību, darbs veikalā, trauku vākšana utml. ir kļuvuši par smagajiem darbiem. Fiziski smagākajiem. 

Tagad daudzi pievēršas vēdiskajam un meklē vecos principus: ''vajag atgriezties, jo bija kārtība un skaidrība''. Skaidrība bija. Par kārtību varam diskutēt, bet bija skaidrība. Bija skaidri spēles noteikumi. Tagad spēles noteikumu nav, - tev ir jāizvēlās, kas tieši tev der. Kas būs tava pamatvērtība, lai tu varētu sadarboties ar pārējiem cilvēkiem 

Jo Ūdensvīrs tā ir brīvība. Nekādi noteikumi nedarbojas un nav aktuāli, jo gribam brīvi rīkoties un elpot, traukties un izmēģināt ko jaunu.Tu vari darīt to vai šito. Nav vairāk stingri noteiktas lomas, tāpēc sievietes tagad var izvēlēties cilāt stangu... Ja viņas to grib, ja viņām tas liekas forši. Bet tā ir brīva izvēle, ko piedāvā Ūdensvīra laikmets. Cits jautājums, vai tavs organisms un prāts ir tam gatavs. 

Jautājums ir par to, kā katrs uztvers (savu un otra) neatkarību. Tomēr katrs prasīs blakus personu, kas ir lauva, karalis, Es varu veidot atteicības tikai ar to, kas ir īsta personība. Es nevaru veidot attiecības ar cilvēku, kas nav personība, kura nav spējusi nopietni piesaistīm manu uzmanību un mani ieinteresēt. Kurš pats īsti nezin, ko viņš grib un, kas viņš tāds būs, un ko viņš dzīvē grib panākt. Tikai tad, kad es zinu, ko tu gribi, pēc kā tiecies, es varu to akceptēt- tas ir forši, es varu samīlēties tevī... Ja es redzu, ka tu neesi personība, un nezini ko vēlies. Tā daudziem ir tā pamatproblēma, kur atrast normālu vīrieti vai normālu sievieti. Tik daudzi neveido attiecības šodien, un vienīgā viņu bēda, viņu sūdzība ir tajā, ka visi normālie vīrieši un sievietes ir aizņemti. Jo daudzi reāli neiet šim laikmetam līdzi, viņi nekļūst par personību, viņi nepierāda sevi. Viņi gaida, kad viņus aizstums, kā Zivs laikmetā- Dievs, partija teica: tev jādara tas un tas, tā un šitā.. tev ir jāizpilda... Tagad tas ir beidzies- aktuāla ir šī personības viedošana. Kad abi to būs izveidojuši- viņi satiksies un radīs jaunu modernu veidojumu, kur varbūt viens kādu laiku pasēdēs mājās ar bērniem, tad otrs, tad atkal otrs. (Un tā ar katru sadzīves jomu. Katrs pāris vienosies par lomām, kas būs viņu partnerattiecību iekšpusē, nevis pēc ārēji diktētā.) 

-Principā šis viedojums var būt katram pārim savs. Viņi savā starpā vienojas par abiem pieņemamāko modeli? Tas nebūs saistīts uz tradīcijām un vispārpieņemto?_ 

Jā, tikai tie būs laimīgi. Tie kas centīsies veidot kaut ko, kas neatkarīgi no kura laikmeta paņemts, tie būs nelaimīgi. Jo nevarēs iekļauties jaunajā plūsmā. Nu un kas, ka vecvecāki tā dzīvoja? Es vairs tā nevaru dzīvot. Tas ir Lauvas princips -'es saprotu, kas man ir vajadzīgs un māku paskaidrot, ko gribu'' Tad divi tādi satiekās: mums ir līdzīgi uzskati, jauns redzējums uz dzīvi, izpratne par to, kur mēs gribam iet, un ko gribam sasniegt. Un mēs to sasniedzam. 

Ja nevarēsim to pieņemt, tad nekā. Mēs būsim atsevišķi. Varam greizi skatīties uz gejiem un lezbietēm, bet varbūt viņi jau ir šis jaunie cilvēki, kuri nevēlās tradicionālās attiecības. Viņš grib kaut kaut jaunu, bet jaunu viņiem vēl neviens nevar piedāvāt. 

Labi, lai šie pāri neveido ģimeni, nerada dzimtu un pēcnācējus, bet tas vairs nav šī laikmeta uzdevums. Jo, ja mēs ņemam viduslaikus, tad mēs izdzīvojām tad, ja mums bija 15 bērni. Jo lai izdzīvotu bija vajadzīgas darba rokas. Ja nebija bērnu, -es biju nabags, es nevarēju iesēt, nopļaut viens. Es nevarēju izdzīvot. Tagad viss ir kardināli mainījies, -ieeju viekalā, nopērku ko gribu, nav jāuztraucās. Līdz ar to mainīsies ģimenes atmosfēra. 

-Kā vīrieši izpaudīs savu vīrišķo enerģiju, kā tu domā? 

Ja Ūdensvīrs ir jaunu ideja, revolūcija, tad tas (jaunā laikmeta vīrietis) visdrīzāk būs domātājs, kas filozofēs savā nodabā, ko jaunu izdomās, radīs. Viss jaunais. Ūdensvīrs ir gaiss, viņš nebūs tīri sievišķs, vai tīri vīrišķs. Ja agrāk bija viss nodalīts, tad te nebūs tik izteikti noteiktas robežas. Ja Neptūns bija uz jūtām orientēts, tad Ūdensvīrs uz prātu un intelektu. Cilvēki būs intelektuālāki un nebūs krasi nošķirta sievišķā un vīrišķā daba. 

Tāpēc, ka gaisa stihijai ir raksturīga nenoturība, mainīgas intereses, izteikta daudzpusība cilvēkos, kā tādos. Ja cilvēks orientēsies uz to, ka viņam vajadzīga tikai viena interese, viens darbs, viņš būs pazudis cilvēks. Viņam ir jāspēlē dažādas lomas, dažādās grupās jāpiedalās- vienlaicīgi. Pat radikāli atšķirīgās. 

(- Ja tev pajautāt padomu, ko tu ieteiktu vīriešiem šajā laikā, lai labāk justos?) 

Ir jāmeklē jauns mijiedarbības veids. Vīrieši nesaprot neko, jo patriarhālais uzskats, tie ir noteikti kritēriji. Bet Ūdensvīra laikmets saka, ka ir jābūt brīvam no kritērijiem, no viena noteikta redzējuma,- tas ir pats svarīgākais. Un pieņemt to, ka redzējums var būt pilnīgi atšķirīgs. Tikko kā tu grbēsi ielikt kaut ko konkrētā rāmī, tā viss- tu esi sevi pazaudējis. 

Zināmā mērā, tas, ko tu iesaki sievietei, tas pats der arī vīrietim. Jo gaiss ir viens. Viņš nav ne sievišķs, ne vīrišķs. Gaiss var būr auksts var būt silts, var būt mitrs, var būs sauss- tas visur piedalās. Visos procesos tas ir svarīgs- uguns bez gaisa nedeg, zeme sablīvējās, tur nekas neaug, ūdenī bez gaisa nepastāv dzīvība. Bet viņš (gaiss) nevienā no tiem 100procentīgi nepaliek. Tas nozīmē, ka mūsu jaunais laikmets ir par to, lai sadarbotos ar visiem, bet ne pie viena konkrēti nepalikt. Foršākais gaisam ir tas, ka viņš spēj sasaistīt nesasaistāmas lietas 

(- Es vēroju, kā biznesā rodās dažādi agrāk neredzēti sadarbības modeļi) 

Piemērs ar pusi, kas atbrauca no Anglijas, kurš tur strādāja par frizieri, un vēlās šeit veidot biznesu. Viņa Ūdensvīrs ir karjeras mājā, kas liecina par to, ka viņam jāveido neordinārs bizness, apvienojot frizētavu ar vēl kaut ko. Viņš man atbild: tu saki man to, ko es jau daru. Pirms es kādai sievietei griežu matus, es vismaz stundu ar viņu sarunājos, mēs dzeram tēju un runājam par notikumiem dzīvē. Viņš grib saprast, ko tu īsti gribi, kas tu tāda esi, kas tu tāda esi , kā tu sevi pozicionē, lai varētu saprast, kas tev īsti der. Tas atbilst jaunajam redzējumam. Izejot no tā, viņš pieņem lēmumu, ko ar frizūru panākt, stiprināt tevi, vai padarīt sievišķīgāku. Savienot it kā nesavienajamo,- tas ir Udensvīra princips.Totāls avangars. 

Pateicoties tam rodas jaunas lietas. Paņemu kaut ko no vecā un pievienoju jaunu. Arī profesiju ziņā būs šādi neraksturīgi savienojumi. Savienojas materiālais ar garīgo, pretēji iepriekš sludinātajām, ka garīgam cilvēkam jāatsakās no materiālā, kā tas bija agrāk pieņemts. Nē, tagad ir tieši otrādi , jāiemācās savienot šīs lietas. Šajā laikmetā ir jābūt gan garīgam, gan jāmāk arī nopelnīt. 

Paldies!

2016.gada aprīlis

Zelta vecmāmiņas un dzīves jēga pēc 40...

Labrīt, skaistajā pirmdienā! Man tā ir skaista, jo izvēlējos no laukiem nebraukt uz Rīgu, jo vienkārši

to nespēju- šis laiks laukos ir fantastisks! Un gribās vēl pakavēties pagājušās nedēļas notikumu pēcsajūtās, rušinoties pa lauku...nedomājot par nākamā cēliena lietām!

Šoreiz nebūs garā raksta, vien nelielas pārdomas. Grāmatā šo tēmu neieliku, jo nebiju paspējusi savākt pietiekami daudz pārbaudošās informācijas.

Tēma, par kuru meklēju informāciju ir sekojoša. Kādēļ daba ir iekārtojusi tā, ka sievietēm pēc produktīvā cikla izbeigšanās ir vēl pusmūžs priekšā, ja dzīvnieku pasaulē pēc klimaksa iestāšanās drīz seko arī nāve? Protams, antropologiem un ģenētiķiem ir savas versijas un koncepcijas.

Manējā ir vienkārša. Dvēsele te nāk apgūt mācībstundas, kurām iesākumā ir vajadzīgas duālitātes mācības, sava ķermeņa pieredze, sugas turpināšana utt. Tikai pēc tam, kad pēcnācēji izaudzināti, bija iespēja cilvēkam sākt iet savu Dvēseles, garīgo ceļu...

Ir daudz tautu un cilšu tradīcijās, ka šamanisma prakses, rituālus utml. lietas, drīkstēja veikt tikai tās sievietes, kurām bija beigušās mēnešreizes. Aptuveni 42 gadu vecums, kas atbilst arī Saturna 7 gadīgo ciklu maiņai, ir tas, kad daudzām/iem atveras dziedinieciskās vai redzēšanas spējas.

Vēl 3 gadus atpakaļ pārliecinošais vairākums manās nodarbībās bija sievietes 35+. Tagad nu jau droši varu teikt, ka tas tā nav. Mostās visas Dvēseles, kas to ir ieplānojušās, neatkarīgi kādā vecumā patlaban atrodas. Tomēr manai paaudzei tas bija aktuāli, un domāju, ka vēl joprojām ir daudz cilvēku, kam šī Dvēseles atmoda sāksies kopā ar dabīgo fizioloģisko dzīves ritmu. Tāpat kā bija un būs tādi, kam tas nesāksies šajā dzīvē vispār.

Meklējot informāciju un skaitļus par dzīvnieku (t.sk. pērtiķu kā tuvāko radinieku) dzīves ilguma/produktīvā vecuma attiecību, uzdūros kādam rakstam par to, cik savā ziņā unikāls, tikai cilvēkiem raksturīgs ir šis dzīves posms, kad bērni ir izaudzināti un palaisti savā dzīvē.

Vecmāmiņu un vectētiņu vecumposms, kas gan vairāk ir paredzēts pašizaugsmei, garīgai attīstībai, pašrealizācijai un saiknes nodibināšanai ar Dvēseli. Tomēr nevar izslēgt vecvecāku nozīmi mazbērnu audzināšanā. Pat ne audzināšanā, drīzāk vērtīborientieru radīšanā, garīguma virziena rādīšanā, bet, galvenais, mīlestības plūsmas apmaiņā...

Vecvecākiem ir vairāk laika runāties ar bērniem, vairāk vieduma, miera un dzīves prasmju, mazāk aizņemtības, stresa un materiālisma...

No vienas puses mani nedaudz satrauc drīzā iespēja nokļūt vecmāmiņas statusā, bet no otras puses tā ir ļoti īpaša loma...  :)

Man ļoti patika šis raksts:

http://www.odnako.org/magazine/material/babushki-kotorie-spasut-mir/

Un nobeigumā: es zinu tik daudz jaunas, skaistas, viedas, jautras, fantastiskas vecmāmiņas, ka tiešām tas liek domāt par to, ka šis ir Vecmāmiņu Zelta laikmets!

Lai Jums brīnišķīga nedēļa!!!