Par sievišķajām un vīrišķajām enerģijām 1.daļa

Vīrišķās un sievišķās enerģijas

Katrā no mums ir gan viena, gan otra. Kad mēs iemācāmies tās līdzsvarot, iegūstam pašpietiekamības sajūtu. Sievišķā enerģija ir vērsta uz pieņemšanu, vīrišķā – uz atdošanu.

Tomēr daudziem no mums, - gan sievietēm, gan vīriešiem, ir grūtības ar Pieņemšanu. Ar pārpilnības pieņemšanu, ar citu cilvēku pieņemšanu, galu galā- ar sevis pieņemšanu!

Tieši vīrišķā enerģija ir bijusi dominējošā pēdējās tūkstošgadēs, tādēļ jau pat zemapziņā ir iekodēts- viss šajā dzīvē ir jāiekaro, jādabū, jāsasniedz! Tas ir raksturīgi vīrišķajai enerģijai, jo sievišķā enerģija vienkārši noskaņojas uz saņemšanu, un vēlamais pats ienāk dzīvē ar minimālu piepūli. Nu, bet, kā pieņemt to, mēs esam aizmirsuši, uzskatot sevi vai nu par necienīgiem, vai negribam justies kādam parādā, vai arī vienkārši- baidāmies.

Tomēr, praksē iemācīties, attīstīt prasmi Saņemt nav nemaz tik viegli. Un, galvenās grūtības ir tajā, lai vispār šīs grūtības apzinātos: ka mēs neprotam pieņemt! Un vēl pietam- Sevi!

Lai tuvotos šim abu enerģiju līdzsvaram sevī, vajadzētu sākt ar sevis vērošanu: kā notiek saņemšana-atdošana: palīdzam citiem, atbalstam, spējam pieņemt citu atbalstu, palīdzību? Varbūt pārāk daudz atdodam un pārāk maz protam pieņemt? Varbūt otrādi? Šādas situācijas mēdz radīt diskomfortu- enerģijas, prieka trūkumu, nogurumu.

Ļoti bieži mēs neprotam pieņemt paši sevi. Piemēram, ja sieviete nepieņem savu sievišķo būtību, var rasties urīnceļu, nieru saslimšanas, bet, ja nepieņem vīrišķo enerģiju daļu, vīrišķo pusi, tas var atsaukties uz attiecību sfēru, rodas grūtības atrast piemērotu partneri utml. Analoģiski ar vīriešiem.

Uzziņai:

Zobens ir varas, taisnās tiesas, augstākās taisnības, izcila prāta, falliskā spēka simbols.

Čūska, savukārt ir viens no senākajiem simboliem, kas saistīts ar auglību, sievišķo pirmsākumu, ūdeni. Čūska, kas met ādu, skaitījās nemirstības simbols.

Čūska apvijusies ap zobenu vai zizli, bija Indijas, Feniķijas, senās Ēģiptes un Šumeru dievību atribūts. Tāpat arī Grieķijā, Romā, visās Vidusjūras zemēs, Irānā un pat pirmskolumba Amerikā. Daudz ir visādu skaidrojumu šiem simboliem, bet pastāv hipotēze, ka tas ir vissenākais vīrišķo un sievišķo enerģiju mijiedarbības atspoguļojums. Šī mijiedarbība, šis enerģiju process, kura spēks smalkajā līmenī ir pielīdzināms atombumbas sprādzienam fiziskajā, to pazina un augstu vērtēja senajā pasaulē.

Tomēr līdz ar kristietību sievišķais pirmsākums tikai noliegts, padarīts par nešķīstu un grēcīgu. Līdz ar to arī čūskas simbols kristietībā – ir ļaunuma, grēka un velnišķības simbols...

Interesanti ir tas, ka pārveidots šis simbols ir medicīnai- ap kausu apvijusies čūska, bet homeopātijai ap zobenu... 

Ir nepieciešams izprast abas šīs enerģijas- to īpatnības, principus un mijiedarbību. Vīrišķā enerģija ir kā kodols, kā serdene, kas no Kosmosa dzīlēm, atnes uz zemes spēku no Augšas. Šī serdene  ir sava iekšējā spēka, sava centra apzināšanās.

Turpretī, sievišķās enerģijas pamatā ir spirāle, kuras saknes ietiecas Zemes centrā.  Kad sieviete aug garīgi, kad apzinās pilnā mērā, ka ir sieviete un, kas ir būt sievietei, tad viņa ir savā Spēkā. Viņa rada apkārt vīrietim sava veida spirāliskos enerģijas apļus, kas uztur, balsta vīrieša serdenes enerģiju. Šīs spirāliskās enerģijas rada vīrietim atbalstu šeit, uz Zemes, ļaujot tam atrasties savā Spēkā. Šāds savijies enerģiju tandēms rada harmonisku kopumu un vienotību.

Sieviete ir spēka avots vīrietim. Garīgi augot, attīstoties pašai, tā attīsta, audzē savas spirāles apļus.. Un tad sieviete (kura mīl) spēj pabīdīt vīrieti uz to līmeni, kurā atrodas pati. Virzoties tālāk, tā ļauj augt arī vīrietim, pati paliekot savā Spēkā.

Tomēr, lai šāda enerģiju mijiedarbība notiktu ir vairāki priekšnoteikumi- gadījuma sakaru rezultātā, vai bezmīlestības, rutīnas attiecībās nekas tāds nenotiks.

Enerģijas savērpjas tikai noteiktā momentā, kad abi ir sasnieguši attiecīgu rezonanses līmeni, kad notiek saslēgums, tāda kā garīgā saplūšana, kuras rezultātā sieviete sāk saņemt enerģiju no Kosmosa, bet vīrietis no Zemes. Tad, šo viņu telpu, ir ļoti grūti sašūpot.

Šāda ir pirmradītā kārtība-tandēms, kurā sieviete labi jūtas it kā otrajā plānā, kad tā var būt drošībā, klusumā, kad var skatīties uz vīrieti ar sajūsmas pilnām acīm, tajaā pat laikā esot par to pamatu, kas dod spēku, gribu un iespēju vīrietim justies spēcīgam un patstāvīgam.

Vīrietis bez sievietes atbalsta ir tikai vājš stiebriņš vējā. Viņš var nejust jebkādu motivāciju virzīties uz priekšu, sasniegt kaut ko. Tām pat obligāti nav jābūt seksuālām attiecībā, vai laulībām. Tā var būt arī draudzība.

Ir daudz visādas mācības (vēdisko, tantrisko), meditācijas un prakses, kuras skaidro, kā notiek šī enerģiju apmaiņa starp vīrieti uz sievieti, bet pietiek tikai apzināties ne tikai savu fizioloģiju, bet arī enerģiju pamatlikumus, kad viss nostāsies savās vietās.

Kad satiekas divi poli- negatīvais (vīrieša galvas virsa) un pozitīvais sievietes ķermeņa lejasdaļā, un otrādi-rodas sava veida enerģētiskais gredzens. Tas ir neparasts, svētlaimes enerģētiskais virpulis, kāds parastās seksuālās attiecībās nerodas. Tādēļ cilvēki vienlaicīgi, gan tā tiecās pēc seksa, gan izjūt vilšanos un neapmierinātību pēc tam, kad nekas īpašs nenotiek. Svētlaime ir iespējama tikai tad, kad ir spēkā vairāki nosacījumi: abi ķermeņi pilnīgi atslābinājušies, atvērti viens otram, absolūtā uzticēšanās gaisotnē, bez bailēm un pretestības. Šī atvērtība ir tik liela, ka Jūsu enerģijas var satikties, saplūst un kļūt par gredzenu. Kad divi iemīlējušies šādi savienojas, kļūst par gredzenu, enerģētiskā līmenī šīs gredzens sāk mirdzēt, mirklī viņi kļūst viens...

Kā runāja Marija Magdalēna par galvenajiem priekšnoteikumiem šim procesam: lai sieviete spētu uzticēties, atdoties, mīlēt, dot savu spēku- vīrietim jāsniedz viņai drošības sajūta, mīlestība un cieņa....

Iesaku izlasīt Magdalēnas manuskriptu no Tom Kenyon ‘’ The Magdalen Manuscript: The Alchemies of Horus & the Sex Magic of Isis’’, 

Par Sirdslietu- īpaši tiem, kas uz darbu dodas pelnīt naudu! :)

‘’Izvēlies dzīvē nodarboties ar to, kas patīk,
un tev nekad mūžā nebūs jāstrādā.'' /Konfūcijs/




Tikai realizējot savu sūtību mēs varam būt pa īstam laimīgi. Pašrealizācija- tā ir viena no laimīgas un piepildītas dzīves atslēgām. Tikai darbošanās jomā, kas mums dod prieku, ko darām ar aizrautību un mīlestību, var nest patiesu piepildījumu dzīvē. Tikai realizējot savu aicinājumu mēs pilnībā atveram savu radošo potenciālu, esam maksimāli produktīvi un veiksmīgi.


Sirdslieta ir arī vienkāršākais ceļš un pārticību. Daudzi mega-veiksmīgi ļaudis ir ieguvuši savu bagātību pateicoties tam, ka ir nodarbojušies/nodarbojas ar savu sirdslietu.


Sirdslieta taču ir arī ļoti interesanta, jo arī papildzināšanu un prasmju apgūšana neprasa papildus piepūli...Tieši otrādi- tas ir ļoti interesants un aizraujošs process! Tādejādi, nodarbojoties ar sirdslietu, ir viegli kļūt par ekspertu..Bet eksperti, kā zināms, arī nopelna vairāk par citiem!


Sirdslieta ir dabīgs iekšējās motivācijas avots. Vajadzība pēc papildus motivācijas atkrīt.


Nodarbošanās ar savu sirdslietu ir vienkāršākais un vienīgais drošais veids, kā uz viesiem laikiem aizmirst par slinkumu J


Jums vairs nebūs jāpiespiež sevi strādāt, lai pelnītu naudu. Pats pelnīšanas process nesīs tikai prieku, baudu un piepildījuma sajūtu!


Katram ir doti talanti, spējas...katram ir sava sūtība un misija uz zemes. Kā to saprast? Kā izprast sevi? Kā uzdrošināties? Ar ko sākt?



Par to jaunajā seminārā Bet, gatavojoties tam, fragments no D.Čopras ‘’7 veiksmes likumiem’’


DHARMAS JEB DZĪVES MĒRĶA LIKUMS


Katram ir kāds dzīves uzdevums... kāda vienreizēja dāvana vai talants, ko dot citiem.

Ja mēs izmantojam savu talantu, lai kalpotu citiem, mēs iepazīstam arī paši sava gara ekstāzi un triumfu, kas ir visu mērķu mērķis.

Kad tu strādā, tu esi stabule, caur kuras sirdi plūs­tot stundu čuksti pārvēršas par mūziku.


...Ko nozīmē strādāt ar mīlestību? Tas nozīmē aust audumu no savas sirds pavedieniem, it kā tavu mīļoto nāktos tērpt šai audumā.
(Halīls Džibrāns, "Pravietis")

Septītais garīgais likums ir dharmas likums. Vārds "dharma" tulkojumā no sanskrita no­zīmē "dzīves mērķis." Dharmas likumā teikts, ka mums dota mūsu fiziskā izpausme, lai mēs varētu izpildīt savu uzdevumu. Visu iespēju valstība pēc savas būtības ir dievišķa. Die­višķais ieguvis cilvēka veidolu, lai veiktu kādu uzdevumu.


Saskaņā ar šo likumu tev ir piemīt unikāls talants, kas jāizmanto unikālā veidā. Noteikti ir kaut kas, ko tu vari izdarīt labāk nekā jeb­kurš cits pasaulē. Katram unikālajam talantam un tā izmantošanai ir ari īpašas vajadzības. Ja tās atbilst tava talanta radošajai izpausmei, rodas dzirkstele, no kuras var rasties turība un pārticība. Izmantojot savu talantu, lai piepil­dītu savas vajadzības, tu radi turību un vairo pārticību.

Ja bērniem jau mazotnē iemācītu šādu uz­tveri, mēs redzētu, kādu iespaidu tā atstāj uz viņu dzīvi. Saviem bērniem es to iemācīju. Es nepārtraukti atkārtoju, ka viņu esībai ir kāds iemesls, kas viņiem pašiem jānoskaidro. Viņi to dzirdēja no četru gadu vecuma. Šajā pašā laikā es viņiem mācīju arī meditēt un teicu: "Es ne­gribu, lai jūs jebkad uztrauktos par iztikas pel­nīšanu. Ja pieauguši jūs nespēsiet paši nopelnīt sev iztiku, es jūs uzturēšu, tāpēc neraizējieties par to. Es negribu, lai skolā jūs par katru cenu censtos būt labākie. Es negribu, lai jūs par katru cenu censtos nopelnīt tikai labas atzī­mes un iestāties labākajās universitātēs. Bet es gribu, lai jūs reizēm sev pajautātu: "Kā es varu kalpot cilvēcei, izmantojot savu talantu?" Jo jums noteikti ir kāds talants, kura nav nevie­nam citam, un tikai jūs spējat likt to lietā." Un gala rezultātā viņi mācījās labākajās skolās, pelnīja tikai labas atzīmes un kā studenti jau spēja sevi pilnībā materiāli nodrošināt, jo viņi centās izzināt, ko viņi var dot. Un tā jau ari ir dharmas likuma būtība.

Dharmas likumam ir trīs daļas. Pirmā pa­redz to, ka ikviens no mums dzīvo šajā pasaulē, lai izprastu savu patieso būtību, lai pats nonāktu pie secinājuma, ka mūsu patiesā būtība ir garīga, ka mēs patiesībā esam garīgas būtnes un ka mūsu fiziskais ķermenis ir tikai izpausmes veids. Mēs neesam cilvēki, kas laiku pa laikam gūst garīgu pieredzi. Gluži pretēji — mēs esam garīgas būt­nes, kas laiku pa laikam gūst cilvēcisku pieredzi.


Mums katram dots uzdevums atrast un iz­prast savu garīgo būtību. Tas ir pirmais solis ceļā uz dharmas likuma īstenošanu. Katram pa­šam no mums jāapzinās, ka mūsos ir dieva vai dievietes embrijs, kas grib piedzimt, lai mēs varētu paust savu dievišķumu.


Otrais solis ceļā uz dharmas likuma īste­nošanu ir mūsu unikālo talantu izmantošana. Dharmas likumā teikts, ka ikvienam cilvēkam piemīt kāds unikāls talants. Tev ir talants, ku­ram ir tik unikāla izpausme, ka uz šīs planētas nav neviena, kuram būtu šis talants un kurš prastu to likt lietā. Tas nozīmē, ka ir kaut kas, ko tu vari darīt labāk nekā jebkurš cits uz šīs planētas. Un to darot, tu aizmirsti par laiku. Sava unikālā talanta vai, kā tas ir vairumā ga­dījumu, talantu īstenošanas procesa laikā tavu apziņu neierobežo laiks.


Trešais solis ceļā uz dharmas likuma īste­nošanu ir kalpošana cilvēcei. Tas nozīmē kal­pot saviem līdzcilvēkiem un uzdot sev jautājumu: "Kā es varu palīdzēt? Kā es varu palīdzēt visiem tiem cilvēkiem, kurus pazīstu?" Apvie­nojot spēju īstenot savu unikālo talantu ar kal­pošanu cilvēcei, tu dzīvo pilnīgā saskaņā ar dharmas likumu. Ja tam visam pievienojas sava garīguma, visu iespēju valstības izpratne, tad nav iespējams negūt neierobežotu pārticību, jo tas ir vienīgais veids, kā pie tās tikt.


Šī pārticība nav īslaicīga un pārejoša. Pa­teicoties tavam unikālajam talantam, veidam, kādā tu to izmanto, kalpošanai un palīdzībai taviem līdzcilvēkiem, ko tu veicini, uzdodot jautājumu: "Kā es varu palīdzēt?" un nevis "Kāds man no tā labums?", tā ir ilgstoša un noturīga.

Jautājums "kāds man no tā labums?" ir raksturīgs ego iekšējam dialogam, jautājums "Kā varu palīdzēt?" — gara iekšējam dialo­gam. Gars ir tā apziņas daļa, kura cilvēkam liek apzināties savu saistību ar Visumu. Pārstājot uzdot jautājumu "kāds man no tā labums?" un tā vietā jautājot "kā es varu palīdzēt?", tu no ego līmeņa automātiski noklusti gara lī­menī. Vislabāk garīgo līmeni var sasniegt me­ditējot, taču arī ar jautājuma "kā es varu palīdzēt?" palīdzību tu vari piekļūt garam — tai tavas apziņas daļai, kas ļauj tev just saikni ar Visumu.

Ja tu vēlies gūt maksimālu labumu no dharmas likuma, tev jāapņemas, sakot:
piekopjot garīgumu, es meklēšu savu aug­stāko būtību, kas stāv pāri ego;
es atklāšu savus unikālos talantus, un to darīšu ar baudu, jo baudu man sagādās apziņas neierobežotība laikā, kas man ļaus sa­sniegt svētlaimi;
Es uzdošu sev jautājumu, kā es vislabāk varu kalpot cilvēcei. Es atbildēšu uz šo jau­tājumu un tad sākšu rīkoties. Es izmantošu savu talantu, lai kalpotu saviem līdzcilvēkiem. Savas vēlmes es apvienošu ar palīdzību un kal­pošanu citiem.
Apsēdies un pieraksti atbildes uz diviem jautājumiem:
Ja tev būtu pietiekami daudz naudas, ja tev būtu visa pasaules nauda un pietiekami daudz laika, ko tu darītu?
Ja tu izvēlētos darīt to, ko pašlaik dari, tad tu esi atradis savu dharmu, jo tu savu darbu veic ar mīlestību un tu izmanto tikai tev vie­nam dotos talantus. Un tad uzdod sev otru jautājumu: Kā es vislabāk varu kalpot cilvē­cei? Atbildi uz šo jautājumu un sāc rīkoties.

Atklāj savu dievišķumu, atklāj savu uni­kālo, tikai tev doto talantu, izmanto to, lai kalpotu cilvēcei, un tev būs viss, ko vien vē­lies. Kad tavas radošās izpausmes saskan ar cilvēces vajadzībām, tad labklājība pati atradīs savu izpausmi un iegūs savu materiālo formu. Tu sāksi just, ka tava dzīve ir brīnumaina dievišķā izpausme, un ne jau tikai reizēm, bet visu laiku. Tu zināsi, kas ir patiess prieks, un kas — patiesa veiksme, jo kā viens, tā otrs ir tava gara triumfs.

DHARMAS JEB DZĪVES UZDEVUMA LIKUMA ĪSTENOŠANA

Es īstenošu dharmas jeb dzīves uzdevuma likumu, ap­ņemoties, ka:


1)Šodien es lološu dievu vai dievieti, ku­ras iedīgļi slēpjas dziļi manā dvēselē. Es pie­vērsīšu uzmanību šim garam manī, kas dod dzīvību gan manam prātam, gan ķermenim. Es modināšu sevi dziļajam mieram, kas ir manā sirdī. Laika ierobežotajā pieredzē mani pava­dīs mūžīgās esības apziņa.


2)Es izveidošu savu unikālo talantu sarak­stu. Un otru sarakstu ar to, ko man patīk da­rīt, izmantojot savu talantu. Liekot lietā talantu un kalpojot cilvēcei, es zaudēju laika izjūtu un kā manā, tā manu līdzcilvēku dzīvē ienāk pār­ticība.


3)Katru dienu es sev uzdošu jautājumus "Kā es varu palīdzēt?" un "Kā es varu kalpot?" Atbildes palīdzes man ar mīlestību kalpot saviem līdzcilvēkiem.


D. Čopra ‘’7 veiksmes likumi’’

Konference ''Baltu Sakrālais Mantojums''

Konference

Baltu sakrālais mantojums

16.un 17.februāris, 2013, Islande Hotel Rīgā

“Patriotisms sākas ar zināšanām”

Ir svarīgi meklēt gaismu savā iekšienē – zināšanu un gara gaismu. Zīmīgi, ka novembrī ir Latvijas dzimšanas diena, kad vairāk kā citkārt aizdomājamies par to, kas ir īstenā latvietība, kur ir mūsu saknes, no kurienes nāk mūsu zināšanas un mūsu spēks... Daudzi cilvēki sajūt, ka atkal ir atmodas laiks, tikai šoreiz nevis politiskās, bet garīgās atmodas laiks, kas pamazām liek pievērst uzmanību mūsu pašu vērtībām – esam izskrējušies pa pasauli, pamēģinājuši, izgaršojuši citu kultūru vērtības, meklējuši Rietumos un Austrumos, bet tagad, kā Sprīdīši, pamazām atgriežamies Mājās... Par to liecina kaut vai tas, ka arvien vairāk svinam īstos Saulgriežus, vēlamies uzvilkt tautastērpu, apmeklēt Latvijas svētvietas, uzzināt par dainām, baltu zīmju spēku un nozīmi.

Arī šīs konferences ideja radusies, lai atcerētos un apzinātos tās vērtības, kuras mums vienmēr ir bijušas. Šeit ir sapulcināti gan lektori, kas veltījuši visu savu mūžu mūsu zemītes pētījumiem, gan tādi, kas dzīvo ar dziļu savas latvietības apzināšanos, un vienas lekcijas ietvaros varēs tikai pieskarties tēmas aktualitātei un nozīmībai, lai vēlāk sekojošajos semināros, jau dalītos ar jums tajā, kas ir sakrāts pētījumu gadu garumā.

Pasaulē ir plaši izplatīta prakse, ka vienas konferences ietvaros uzstājas gan zinātnieki, gan pētnieki un praktiķi, tādejādi ļaujot klausītājiem gūt vispusīgu priekšstatu par apskatāmajām tēmām un saņemt to, kas katram šķiet visatbilstošākais.

Konferences programma:

16.februāris, sestdiena

10.00-10.15 Ievadvārdi – Inta Blūma Vītola

10.15- 11.30 Sarmīte Krišmane- ''Dainu praktiskais pielietojums ikdienā''

11.45 -13.00 Ludmila Kartunova - ''Informācijas apmaiņa starp cilvēku un dabu (Latvijas simbolos un ornamentos)''

13.00-14.30 Pusdienlaiks.

14.30- 15.45 Rūta Muktupāvela  "Šamanisms un tā elementi baltu folklorā".

16.00-17.15 Valdis Muktupāvels -''Baltu dabas svētnīcas semantisko slāņu skaniskā interpretācija''

17.30 -18.30 Diskusija par konferencē apskatītajām tēmām. Vadīs rakstnieks un publicists Otto Ozols.

17.februāris, svētdiena

10.00- 11.00 Ivars Strautnieks- ''Latvijas ģeoloģiskās attīstības vēsture''

11.15 -12.15 Gunta Saule  ''Dievturība 21.gadsimtā- reliģija vai dzīvesziņa?''

12.30-13.30 Jānis Ozols ''Zināmāko Latvijas svētvietu raksturojums un klasifikācija dažādu pētnieku interpretācijā. '' 

13.30- 15.00 Pusdienlaiks.

15.00 -16.15 Valdis Celms ”Baltu pašapziņa, jeb kur meklēt mūsu patieso spēku”

16.30-18.00 Solvita Lodiņa "Tradicionālās kultūras ilgtspēja mūsdienu garīgajā un sociālajā vidē"

18.00 Noslēguma vārdi un kopdziesma.

Paralēli vestibilā darbosies latvisku lietu un grāmatu tirdziņš.

Visa informācija baltumantojums.lv